Rakstīsim burtus! II daļa

Rakstītprasme ir māka rakstīt noteikta veidojuma burtus (alfabētu), burtus savienot vārdos, lai tālāk veidotu teikumus un tekstu. Rakstītprasmes apguve ir cieši saistīta ar lasītprasmes apguvi. Šie procesi norit vienlaicīgi un viens otru ietekmē. Atšķirībā no runas lasītprasmi un rakstītprasmi apgūst tikai mācību ceļā. Rakstības apguve ir prāta darbību virkne, kuras pamatā ir komplicēti psihiskie procesi – runas fonemātiskā uztvere, skaņu analīze un sintēze, redzes un kustību analizatoru saskaņota darbība. Pirms rakstīšanas bērnam skaņas jāsadzird, jāatceras tām atbilstošie burti un tie jāuzraksta pareizā secībā.

Rakstītprasmes apguves process nav viegls, jo tas sagādā grūtības, ka burti jāraksta atbilstoši prasībām – ievērojot augstumu, platumu, ciešumu, slīpumu, vienmērīgumu utt. Lai varētu bērnam palīdzēt iemācīties rakstīt rakstītos burtus, ir jāzina rakstīšanas psihofiziskās īpatnības (Andersone, Ptičkina, 2011, 6).

Svarīgākie nosacījumi rakstītprasmes apguvei ir:

• veicināt pirkstu vingrināšanu, izlocīšanu jeb iesildīšanu, pirms rakstīt;
• svarīgs pareizais rakstāmā satvēriens (lasiet blogā:- https://tadobode.lv/2020/07/19/pieversiet-uzmanibu-ka-jusu-berns-tur-zimuli/?v=a7bdee32cb21) ;
• rakstīšanai izmantojam mīksto zīmuli;
• pietiekams apgaismojums;
• pareiza sēdēšanas poza;
• darba lapas vai burtnīcas novietojums.

Burtu rakstītmācīšana:

• rakstāmās vienības demostrējums (pieaugušais demostrē burta rakstību);
• rakstīšana gaisā ( rakstīšanas kustību atdarināšanu gaisā vai nu ar pirkstiņu vai ar rakstāmo);
• rakstīšana un bezlīniju papīra (kad vingrinās burta rakstībā uz bezlīniju papīra, varētu nebūtu svaīgi, cik lielu burtu bērns raksta. Taču pamazām bērnu virza uz tādu lieluma burta rakstīšanu, kās jāraksta lineatūrā. Rakstot uz bezlīniju papīra, sāk regulēt arī burta platumu, slīpumu un elementu ciešumu).
• rakstīšana lineatūrā;
• burtu (ciparu) virknes rakstīšana;
• burta iesaistīšana zilbes un vārdos.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir raudzīties, lai bērni pareizi ieņemtu vajadzīgo ķermeņa stāvokli un saglabātu to visu rakstīšanas laiku. Sēžot nedrīkst piespiesties pie galda. Atstarpei starp galda virsmu un bērna krūtīm jābūt tik platai, lai tai cauri brīvi ietu bērna dūrīte. Muguriņa jātur taisni, galva nedaudz paliekta uz priekšu.

Rakstīšana sākas ar :

• burtu elementus var iegādāties grāmatnīcas piemērotās darba burtnīcās (skatīties rakstu – Rakstīsim burtus! I daļa);
• vingrinājumi, kuros norādīts sākuma orientieris (punkts) un virziens (bulta). Veicot tādus vingrinājumus, bērns iemācās izprast punkta un bultas nozīmi, jo vēlāk tie būs atbalsts, uzsākot burtu rakstīšanu.

Personīgi es smeļos idejas grāmatnīcā vai pie paziņām (skolotājām).

Nobeigumā vēlos pateikt, ka raksītmācīšana tāpat kā lasītprasmē katram vecākam vai pirmsskolas skolotājai būs sava individuāla pieeja, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības un spējas.

Un nevar no bērna/iem prasīt uzreiz, lai viņš glīti rakstītu, bet jācenšas mācoties pēc iespējas vairāk uzslavēt, kā arī aicināt un mudināt, lai bērns pats novērtē savu burtu rakstīšanu – lai apvelk to burtiņu, kurš visslabāk sanācis pēc bērna ieskatiem.

Lai padziļināti iepazītos, kā rakstīt burtus, ieteiktu iegādāties Andersone, G., Ptičkina, Ā (2011). Sāksim rakstīt! Izdevniecība: Rīga, Apgāds Zvaizgzne ABC

Darba autore: Tatjana Zeltiņa

Grāmatas un burtnīcas attēli no personīgā arhīva.